Buduārs parasti ir kalpojis kā vieta sevis sakārtošanai, skaistumkopšanai, atpūtai dienā un intīmām pieņemšanām. Šim nolūkam varēja kalpot nišā novietota sofa.
Griestu un nišas stuka veidojums, supraportu ierāmējumi un krāsns - J.M.Grafa brigādes darbs 1768.g. Telpas austrumu sienā veidota niša gliemežvāka formā, ko ietver divi koku stumbri. Augšdaļā divu bērnu figūras ar saulessargu. Buduāra stūrī J.M.Grafa veidota apaļa krāsns ar kupolu, tā ir vienīgā tēlnieka veidotā krāsns pilī. Restaurācija veikta 1994.-1997.gadā. Spoguļa un sienas panno veidojumi -  rekonstrukcija, tēlnieks G.Grīnfelds.
Dēļu grīda no 1760.gadiem. Durvju ailes paneļi,  vērtnes un apmales izgatavoti 1934.gadā. 
Restaurācija pabeigta ar sponsora B.Tetereva līdzekļiem. Telpa atvērta apmeklētājiem 1998.gada 1 maijā. Telpā ir reliģiska satura gleznas, kas ilustrē hercogienes dievbijību. Buduāra iekārtojumam 18. gadsimtā parasti tika lietots apklāts tualetes galdiņš ar skaistumkopšanai nepieciešamajiem priekšmetiem.
Spogulis, bronza, stikls. Francija, 18. gs. 1.p.
Kārbiņa, porcelāns. Francija, Sevra, 18. gs. 4.cet. 
Svečturis, bronza, porcelāns. Rietumeiropa, 18.gs.
Gravīra «Kurzemes hercogs Ernsts Johans». I. Sokolovs. Krievija, 1740.g.
Gravīra «Kurzemes hercogiene Benigna Gotlība». G. Kačalovs.. Krievija,   Pēterburga,  1740.g.,
Krējuma kanniņa, porcelāns. Krievija, Gardnera manufaktūra, 18. gs. 2.p.
Šķīvis,  porcelāns. Vācija, Meisene, 1763.- 74.g.
Šokolādes kanniņa, porcelāns. Rietumeiropa, 18.gs. 2.p.