Hercoga laikā telpa kalpojusi kā bufetes telpa pie ēdamzāles.
Sākotnēji sienas bijušas apvilktas ar apgleznotām ķīniešu tapetēm. Gleznojuma paraugs konstatēts laukumā pie krāsns, kur tapešu motīva ar koka zaru, ziediem un putniem uzgleznots uz apmetuma. Gleznojuma konservāciju veikusi restauratore Z.Grīnfelde. Griestu veidojuma rozete J.M.Grafa brigādes darbs. Restaurācija veikta 1985.-1989. gadā. Krāsns kopija uzstādīta 1987.gadā.
Telpa atvērta apmeklētājiem pagaidu variantā 1994.gadā. 2004.gadā nomainītas tapetes un telpa iekārtota atbilstoši pils īpašnieka grāfa Pētera Šuvālova laika stilam, 19.gs. 3.ceturksnaim, ar mēbeļu grupu Bula tehnikā no 19.gs. 2. puses, neorokoko un neorenesanses priekšmetiem. Tapešu sarkanais brokatela audums austs Maskavā pēc 19.gs. 2.puses auduma parauga.
Pulkstenis un barometrs, sienas, bronza. Rietumeiropa, 19.gs.
Vāzes, porcelāns, bronza. Francija, Parīze, Sansona fabrika (?), 19.gs. v.
Šķīvji, porcelāns. Japāna, 18.gs. Japānas porcelāns iecienīts 19. gadsimta II puses interjeru dekorējums.
Grāfa Pētera Šuvalova portrets, tērauda grebums. Krievija, 1866.g.?
Krūšu tēls - Aleksandrs II , M.Čižovs.  19.gs. 3.cet. Krievijas ķeizars no 1855. - 1881. gadam
Grāfu Šuvalovu ģerbonis. Ģerbonis ieguvis devīzi "?? ???????? ? ????????" 1746.gadā.
Rīgas pils laukums, litogrāfija.19.gs.sāk. P.Šuvālovs 1764.- 1766.g. bija Baltijas ģenerālgubernātors.