Telpa nosaukumu ieguvusi no valdnieku portretiem, kas izstādīti, lai parādītu zemes ar kurām Kurzemes hercogisti saistīja cieši sakari.
Johana Mihaela Grafa griestu dekoratīvais veidojums no 18.gs. 60.gadiem. Krāsns sākotnēja no 18.gs. 2.ceturkšņa, pārmūrēta 1880.gadā. No jauna uzstādīta, papildinot ar trūkstošo podiņu rindu 1983.gadā.
Parkets rekonstruēts pēc oriģināla parauga 1989.gadā. Damasta tapetes, austas no dabīgā zīda pēc Potsdamas Jaunās pils 1765.gada tapešu parauga Maskavā. Tapetes austas no 1986. līdz 1989.gadam.
Telpas restaurācija pabeigta 1990.gadā. Durvju ailes panelis un vērtnes uz hercoga kabinetu - sākotnējo ozolkoka durvju kopija, izgatavotas 2004.gadā.
G. Šifners.  Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska portrets. Polija, 18.gs.4.cet. Kurzemes hercogiste bija Polijas lēnis.
Nezināms mākslinieks.  Krievijas Ķeizarienes Annas Joanovnas portrets.  Krievija, 18.gs. 2.cet. Pateicoties Krievijas ķeizarienes labvēlībai, bija iespējama Rundāles un Jelgavas piļu celtniecība.
L. Šorers. Kurzemes hercoga Ernsta Johana portrets. Latvija, Kurzeme, 1773.g.
Portrets ir autora gleznots atkārtojums pēc hercoga nāves.
F. H. Barizjens.  Kurzemes princešu Vilhelmīnes un Paulīnes portrets.  Latvija, Kurzeme, ap 1783.g. Hercoga  Pētera vecākā meita Vilhelmīne Katrīna dzimusi 1781.gadā, Paulīne - 1782.gadā.
F.H. Barizjens.  Kurzemes hercoga Pētera portrets.  Latvija, Kurzeme, 1782.g.
F.H. Barizjens.  Kurzemes hercogienes Dorotejas portrets. Latvija, Kurzeme, 1782.g.
F. H. Barizjens.  Kurzemes hercogienes Benignas Gotlības portrets. Latvija, Kurzeme, 1778. g. (?) Hercogiene attēlota savā 75 gadu jubilejā sēru tērpā piecus gadus pēc Ernsta Johana nāves. 
L.Karavaks (?). Kurzemes prinča Pētera portrets. Krievija, 1739.g. Princis dzimis 1724. gadā un 1738. gadā kļuvis par ķeizariskās leibgvardes apakšpulkvedi un saņēmis Baltā ērgļa ordeni.  
Pulkstenis, bruņurupuča čaulas imitācija, bronza.Francija, Parīze, meistars P.Martēns, 18.gs. 60.gadi