Hercoga parādes apartamenti
HERCOGA PARĀDES APARTAMENTI: Plāns
HERCOGA PARĀDES APARTAMENTI: Plāns
Apartamentos ietilpst 20 telpas ar divām paralēlām anfilādēm. Dienvidu anfilādes garums 85 m. Šī ir bijusi hercoga parādes telpu rinda ar Parādes guļamistabu centrā.

PARĀDES APARTAMENTU PRIEKŠTELPA, Nr.137
PARĀDES APARTAMENTU PRIEKŠTELPA, Nr.137
Telpa iesāk pieņemšanas salonu grupu, kurā galminieki gaidīja uz audienci pie hercoga. Grāfu Zubovu un Šuvālovu laikā telpa kalpojusi par bibliotēku.

ROŽU ISTABA, Nr.136
ROŽU ISTABA, Nr.136
Sienas ar mākslīgā marmora panno, polihromu puķu vītņu veidojumi un sudrabotas gliemežnīcas J. M. Grafa brigādes darbs.

HOLANDIEŠU SALONS, Nr.131
HOLANDIEŠU SALONS, Nr.131
Balti krāsotie griestu veidojumi- Johana Mihaela Grafa brigādes darbs 18.gs. 60.gados. Sienu tapetes gaiši zils brokatels - 18.gs. auduma kopija izgatavota Maskavā pēc 18.gs. tapešu paraugiem

VALDNIEKU SALONS, Nr.130
VALDNIEKU SALONS, Nr.130
Telpa nosaukumu ieguvusi no valdnieku portretiem, kas izstādīti, lai parādītu zemes ar kurām Kurzemes hercogisti saistīja cieši sakari.

HERCOGA GUĻAMISTABA, Nr.126
HERCOGA GUĻAMISTABA, Nr.126
Pils centrālā telpa pēc tradīcijas kā nozīmīgākā telpa valdnieka ceremoniālā, kas pārņemts no Francijas Saules karaļa Luija XIV galma Versaļā ar karaļa piecelšanās un gulētiešanas rituālu.

AUDIENČU KABINETS, Nr.125
AUDIENČU KABINETS, Nr.125
Kalpojusi kā hercoga pieņemamais kabinets. Telpas griestu gleznojumu "Venēra un Adoniss" gleznojuši F. Martini un K. Cuki ap 1767.gadu.

ITĀĻU SALONS, Nr.122
ITĀĻU SALONS, Nr.122
Telpas griestu veidojums J.M.Grafa brigādes darbs. Gaiši zila damasta auduma izvēli noteica 1800.gada inventāra apraksts un aizkrāsnes krāsojuma fragments.

MARMORA ZĀLE, Nr. 118
MARMORA ZĀLE, Nr. 118
Hercoga ēdamtelpa ar J.M.Grafa brigādes veidotiem marmora sienu panno un stuka veidojumiem. Telpa kalpojusi par ēdamzāli arī Zubovu un Šuvālovu laikā.

BILJARDA ZĀLE, Nr.117
Anfilādi noslēdz stūra telpa ar griestu gleznojumu, kas attēlo antīkās mitoloģijas sižetu par strīdus ābolu. Dievu Olimpā valdošais Jupiters pārtrauc Minervas, Venēras un Junonas strīdu ap ābolu, ko dievu pulkā iemetusi ķildu dieviete Erida.