AUSTRUMU SPĀRNS - HERCOGA SVĒTKU UN PIEŅEMŠANAS ZĀLES

Telpa nozīmīga kā arhitekta F.B.Rastrelli agrīnās darbības vienīgais saglabājies interjers. Griestu un sienu veidojumus līdz 1739. gada 30. oktobrim pabeidza 18 cilvēku liela kvadratoru brigāde

Izmantota kā uzgaidāmā telpa pirms hercoga troņa zāles svinīgu pieņemšanu laikā. Telpā redzams Berlīnes tēlnieka Johana Mihaela Grafa 18.gs. 60.gados darinātais stuka griestu veidojums, tā paša laika parkets un ozolkoka durvis uz Zelta zāli.

Hercoga audienču zāle, kurā atradies hercoga tronis. Johana Mihaela Grafa tēlnieciskā kompozīcija - mākslīgā marmora paneļi, spoguļi, emblemātiskas vītnes. Tās attēlo:

Telpa izveidota otrajā būvperiodā no piecām nelielām telpām par 30 m garu svētku ēdamzāli. Griestu gleznojums 148 m2 ar trim medaljoniem, centrā Apolons ar rītausmas dievieti Auroru.

Pils pirmajā būvperiodā telpā atradusies hercoga loža ar pusloka arku uz pils baznīcu. Otrajā periodā šī telpa svinību laikā savienoja deju zāli ar galeriju, kas tika izmantota kā ēdamistaba.

Pils lielākā zāle. Sākotnēji projektēta kā pils baznīca, pils otrajā būvperiodā izbūvēta par deju zāli.

Baltās zāles austrumu siena, kas sākotnēji bija pils baznīcas altāra vieta, nodala trīs kabinetus no zāles. Mazās telpas, domājams, bija paredzētas kā dāmu telpas balles laikā.

Pirmajā pils celtniecības periodā telpā bija projektētas kāpnes no pirmā stāva uz pils baznīcu.

Pirmā pils būvperioda veidojumi. Griesti gludi, sākotnēji paredzēti Bartolomeo Tarsias griestu gleznojumam uz audekla, kas celtniecības laikā pārvesti uz Jelgavu, bet pēc tam aizvesti atpakaļ uz Pēterburgu.

Telpa hercoga laikā izmantota kā bufetes telpa lielu viesību laikā, kad Lielajā galerijā tika servēti galdi.