19. gadsimta vidū un otrajā pusē telpu funkcijas tika mainītas. Grāfs Pēteris Šuvalovs (grāfa Andreja vecākais dēls; 1827.-1889) (1864.-1866.) bija visas Baltijas ģenerālgubernators! Dzīves laikā ieņēmis atbildīgus amatus: 1866.-1874.g. - Trešās nodaļas policijas šefs; 1874.-1879.g. - sūtnis Anglijā. Rundāles pils kļuva par viņa vasaras rezidenci; te bieži uzturējās arī viņa brālis Pāvels Šuvālovs ar ģimeni.
Šuvalovu "valdīšanas" laikā Rundāles pils Ziemeļu anfilādes greznie bijušie hercoga privātie apartamenti tika izbalsināti ar kaļķi. Arī zili apgleznotās krāsnis nobalsināja, bet parketu bojājumu vietās aizzieda ar eļļas krāsu. Hercoga darba kabineta (Nr. 124.) sudrabotos un polihromi krāsotos stuka griestus pirms balsināšanas noklāja ar brūnu pernicu, bet otrajā kabinetā (Nr. 129.) pilnīgi nomainīja griestu apmetumu, līdz ar to iznīcinot plafona gleznojumu.
Otrā stāva austrumu korpusa zāles un dienvidu anfilādes telpas tika atstātas reprezentācijai, saglabājot to muzeālo raksturu, bet dzīvošanai iekārtoja centrālā korpusa pirmā stāva telpas. Otrā stāva austrumu gala stūrī, bijušajā pils bibliotēkā (Nr. 138.), ierīkoja pareizticīgo kapelu. Pirmajā stāvā zem kapelas tika izveidota vannas istaba ar grīdā iemūrētu keramikas baseinu. Dzīvojamo telpu iekārtošanai tika atvestas jaunas, greznas mēbeles - pavisam ap 20 000 priekšmetu, bet projām uz Pēterburgu aizveda daudz seno mēbeļu un vērtīgāko mākslas darbu. Tika nojauktas un aizvestas uz Pēterburgu arī pirmā stāva apgleznotās krāsnis.
Rundāles kariešu pagalmā un gar pili grāfs Šuvalovs licis iestādīt kastaņu alejas. Parkā ornamentālais parters pārvērsts par mauriņu un partera stūros iestādītas egles, ap baseinu izveidots piramidālo papeļu aplis.
19.gs. 80 gados pilī sākās nopietni atjaunošanas darbi. 1884. gadā atsākās iekštelpu remonts un restaurācija. To laikā Baltā zāle ieguva jaunu parketu, bet dienvidrietumu stūra parādes kāpņu telpa tika atdalīta no pirmā stāva galerijas ar stiklotiem paneļiem un durvīm. 1887.gadā veikti remonta darbi durvju aiļu paneļiem un parketam.
Pēc vecākā Šuvalova nāves 1889.gadā pili pārņem viņa dēls Andrejs (1865.-1928.), viņš arī pēdējais Rundāles īpašnieks. Tajā pašā gadā pils Zelta zālē restaurēti griestu gleznojumi, Baltajā - stuka veidojumi; pilī strādājis gleznotājs Keraks. 1892. gadā no jauna ielikts parkets Baltajā zālē. Iekārtota gleznu galerija. 1901. gadā parkā atrodas daži paviljoni, oranžērija un būri zvēriem, kā arī no lodēm darināta piramīda.
1914. gadā Andrejs Šuvalovs kļūst par ģenerālmajoru. 1915. gadā Rundāles pilī saimnieko ķeizariskās Vācijas karaspēks - pils telpās izvietojās komandantūra un lazarete. Vēl pēc dažiem gadiem, 1919.gadā, pilij nākas pārciest arī pilsoņu kara baismas - Pāvela Bermonta - Avālova armijas postījumus. Iekštelpu iekārtojums sabojāts un izlaupīts.
Pēc kara un agrārreformas pils nodota Zemkopības ministrijas pārziņā.
DZIMTAS KOKS
