Bīroni

1735.-1795.

1735.g. jūnijā Rundāles muižu nopirka Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons par 42 000 valsts dālderu. Šo pirkumu nokārtoja Krievijas kambarkungs fon Butlars, līgums slēgts ar iepriekšējā īpašnieka fon Grothusa mazgadīgajiem bērniem.
Vecā muižas pils tika nojaukta. Vienīgo priekšstatu par veco ordeņa pili sniedz 1735.-1736. g. F.B.Rastrelli izgatavotais jaunās pils plāns, kurā attēlota arī vecā pils. Veicot Rundāles pils restaurāciju, atrastas dažas vecās celtnes būvdetaļas un 17.gs. vidū akmenī kaltie Rundāles muižas īpašnieka Hildenberga fon Grothusa un viņa sievas, dzimušas fon Bēras ģerboņi.
1735. gadā arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli uzsāk pils ansambļa projektēšanu. Pils iecerēta kā Kurzemes hercoga E.J.Bīrona vasaras rezidence - baroka pils ansamblis. 1736. gada 24. maijā likts Rundāles pils pamatakmens.
Pils celta divos periodos (1736.-1740.g. un 1764.-1766.g.). Interjerus 1765.-68.g. veidojuši tēlnieks J.M.Grafs, gleznotāji F.Martini un K.Cuki. Šajā laikā sākta arī regulārā franču dārza ierīkošana
No 1736. līdz 1740. gadam ilgst pils celtniecības pirmais periods, taču Bīrona krišana nežēlastībā un izsūtīšana trimdā darbus pārtrauc. 1741.gadā sāk izvest būvmateriālus, 1742.gadā - apdares detaļas.
1762. gadā pils īpašnieks Ernsts Johans ar ģimeni atgriežas no trimdas, un 1765.gadā atsākas pils celtniecības otrais periods, kas turpinās līdz 1768. Gadam. Pats hercogs Ernsts Johans kopš 1765.gada, ar nelieliem pārtraukumiem, vasarās dzīvo pilī līdz pat savai nāvei 1772. gadā.

 

1772. gadā Rundāles muižu manto hercoga atraitne Benigna Gotlība.

 

 

 

 



1784. gadā pili pēc hercogienes nāves manto hercogs Pēteris. Līdz 1795. gadam pils izmantota galma svinībām. 1795. gada 27. martā hercogs Pēteris paraksta atteikšanos no troņa. Kurzemes hercogiste tiek pievienota Krievijai. Muiža ar pili novērtēta par 400 000 rubļiem.