Rastrelli izstrādātais Rundāles pils ansambļa situācijas plāns rāda samērā sarežģītu parka regulārās – franču dārza - daļas plānu. Kopējā regulārā daļa ir 10 ha no kopējās pils ansambļa teritorijas 72 ha. Tomēr tajā ietverti visi nepieciešamie elementi: ornamentālais parters pils priekšā ar trim strūklaku baseiniem, cirptu dzīvžogu ietverti bosketu laukumi, starveida alejas, pergolu ejas, paviljoni un zaļais teātris. Meža parkā vai tā sauktajā zvēru dārzā starveida alejas turpinās. Regulāro daļu kopā ar pili un staļļu ēkām ietver kanāls. Viss parks bijis norobežots ar kleķa žogu, no kura tikai vietām saglabājušies laukakmeņu pamati.
Līdz Ernsta Johana arestam franču dārzs bija ierīkots. Trūka vienīgi paviljonu, un arī kanāls nebija izrakts līdz galam.

1739. gadā dārznieks K.Veilands ziņo: parkā iestādītas 328 185 liepiņas, 5005 kastaņkoki, 1885 ozoliņi, pabeigta parka centrālā eja un pārējie mazākie celiņi. Dārzā iestādīti 95 bumbierkoki, 155 ābeles, 40 plūmju koki, 20 ķirškoki un 370 kastaņas. Kanāls, kuru paredzēts rakt 820 asu garumā, 3 asu platumā un aršīnu dziļumā, tobrīd izrakts tikai 50 asu garš. Mežaparkā aiz kanāla izcirstas un iztīrītas 13 alejas, iestādītas 2338 liepiņas un ozoli.
Hercoga trimdas laikā dārznieks Kristofers Veilands turpināja darboties un pēc hercoga atgriešanās 1764.gadā iesniedzis materiālu pieprasījumu 1765. gadam.

1766.gadā minēts, ka Rundāles pārvaldniekam fon Funkam jānogādā 100 liepiņas un egļu mieti žogam. 1768.gadā tika maksāts par dīķa rakšanu. Tā tika realizēts Rastrelli projektos redzamais dīķis. Ap 1774. gadu apkārt sākās māla kleķa žoga celtniecība ap visu parku; tā turpinājās līdz 1781. gadam.

1777.gadā Rundāles muižas pārvalnieks Johans Georgs Eizens izstrādāja muižas apsaimniekošanas plānu. Darbā tika pieņemti divi dārznieki no Erfurtes un Ungārijas. Šajā laikā tika izveidoti divi augļu dārzi, vīnakalns un apiņu dārzs. Hercoga dārzi tika atzīti par veciem, kas jāstāda no jauna. 1794.gada saimniecības darbu pierakstos minēta sūnu sagāde aprikozu un firziķu kokiem.

19.gadsimta sākumā pie dārznieku mājas un žoga atradās siltumnīcas. Pie žoga 1802. gadā augušas aprikozes, persiki un vīnogas. Šajā laikā izveidots arī augļu dārzs uz ziemeļiem no pils.
Sākotnēji meža parks bijis lielāks, bet ievērojami izcirsts 19. gadsimtā. Parka regulāro daļu 19.gadsimta modernizācija – angļu ainavu parka izveidošana - nav skārusi, vienīgi partera daļā iestādīti daži koki. Vairāk izmaiņu noticis pils kariešu pagalmā, kur grāfa P. Šuvālova laikā 19.gs. 60. gados iestādītas kastaņu rindas.

Atjaunošanas projektu izstrāde sākās 1972.gadā Ļeņingradas institūtā “Giproteatr” . Līdz 1975.gadam projekts bija izstrādāts, stingri ievērojot Rastrelli ieceres, atsakoties vienīgi no lielajām būvēm, kādas bija paredzētas sākotnējā projektā. Lai atjaunotu pils ansambli sākotnējā veidā, restaurācijas sākumā nācās izcirst visus kokus. Līdz 1984. gadam, kad tika iestādīta pirmā liepiņa, tika veikti apjomīgi sagatavošanas darbi – meliorācija, celiņu veidošana, kanālu rakšana.
Rundāles parkā alejās iestādītas Holandes liepas, bosketu dzīvžogiem izmantoti skābarži, partera daļas dzīvžogi veidoti no ligustriem, bet partera ornamenta daļas un zemās apmales no bukšiem.

Šobrīd dārzā sāktas veidot ziedu  un košumkrūmu kolekcijas.