Frīdrihs Hartmans Barizjens
(1724. –†1796.)

Gleznotāja vectēvs pēc ģimenes leģendas Francijā Luija XIV laikā bijis būvdirektors. Aizbēdzis uz Saksiju, pieņēmis vārdu Parīzietis – Parisien, kas ar laiku pārtapis par Barizjenu. Frīdriha tēvs bijis kalējs. Frīdrihs ir jaunākais no trim dēliem.
Mācījies Drēzdenē no galma gleznotāja Luija Silvestra, kas 1716.-1748.g. bija Mākslas akadēmijas direktors. Drēzdenē no 1750. gada uzturējies arī Pjetro Rotari.
Iespējams, Barizjens sākumā nodarbojies ar dekoratīvo glezniecību.
1750. - aizbraucis uz Astrahaņu.
1756. - Pēterburgā gleznojis piļu prospektus. Darbojies arī Holšteinā un Maskavā.
1767.-1770. - uzturējies Rīgā. Iestājies Kurzemes galmā  kā galma gleznotājs.
1776. - galma gleznu galerijas inspektors. Sācis gleznot hercoga ģimenes locekļus.
1783. - gleznojis dekorācijas operai Jelgavas pilī.
1784. - iesniedzis atlūgumu, pārcēlies dzīvot uz Rīgu
1786. - piešķirts Pēterburgas Mākslas akadēmiķa nosaukums.
1792. - uzņemts par cunftes meistaru Rīgā.
1796. - miris.

Johans Mihaels Grafs
(1742.- † pēc 1796.)

Nāk no tēlnieku dzimtas.Dzimis 1742. gadā Vesobrunnā, Bavārijā. 1763.-1764. - strādājis Berlīnē pie prinča Heinriha pils zāles, kuras apdare nav saglabājusies.
1764. - Nīderšēnhauzenes pilī Prūsijas karalienei Kristīnei Elizabetei veidojis zāles veidojumus uz mākslīgā marmora panno un galerijas veidojumus. Princeses Amālijas pilī Unterdenlinden bulvārī – “Kurzemes pilī” griestu veidojums līdzīgs kā hercoga ģērbistabā Rundālē. Passarta namā Grafs veidojis porcelāna kabinetu, t.s., Dzelteno istabu; strādājis arī tirgotāja Daniela Vegeli namā. Jūtams brāļu Hopenhauptu un J. Nāla iespaids.
Rundāles pilī strādājis no 1765. gada 10. maija līdz 1768. gada 27. jūlijam, kad izsniegta pēdējā kvīts. Strādājis kopā ar brāli Jozefu Grafu un palīgiem Virgiliju Baumanu un Lancu. Rundāles pilī radīti griestu veidojumi 18 telpām, sienu un griestu veidojuma dekorācijas izveidoti sešās telpās, veidojumu kompozīcijas kopā ar gleznojumu veidotas divās telpās. Vienā telpā veidota stuka krāsns. Trijās no minētajām telpām veidoti mākslīgā marmora sienu panno. Pavisam kopā strādāts pie 27 telpu dekoratīvās apdares. Strādājis ar 52 ziedu formām, piecām putti galvām, diviem torsiem un atsevišķām roku un kāju formām.
1768.-1774. - strādājis Jelgavas pilī. 1768. gadā strādājis arī Vircavas pilī. Brālis Jozefs strādājis Kurzemē tikai līdz 1769. gadam.
1773 . - strādājis Peltsamā pilī Igaunijā. Pils ilgstoši atradusies drupu stāvoklī, konstatējami tikai nelieli J.M.Grafa veidojumu fragmenti.
1774. - Academia Petrina Jelgavā.
1773.-1775. - Svētes pilī. Iekšējā apdare nav saglabājusies.
1775. - devies uz Berlīni.
1776. - strādājis Varšavas karaļpilī un Lazienku pilī Polijā, iespējams, kā mākslīgā marmora meistars. Viņa pirmais darbs bija Varšavas pils karaļa privātkapela ar mākslīgā marmora apdari.
Miris pēc 1796. gada.

Frančesko Antonio Martini

Darbība zināma starp 1746. un 1769. gadu. Tēlnieka Džuzepes Martini vecākais dēls. Darinājis Sv.Jura baznīcā Hamburgā griestu freskas. Kopā ar K.Cuki 1758.-1762.g. strādājis Ziemas pilī Pēterburgā, kur izpildīti četru telpu plafoni un pils baznīcas kupola gleznojums. Kopā ar K.Cuki 1766.–1767.gadam darbojies Rundāles pilī, no 1768. līdz 1769. gadam turpinājis strādāt viens. Viņam var pierakstīt Rundāles pils Lielās galerijas plafonu, kas ir nedaudz atšķirīgs no kopīgi veiktajiem darbiem.

Karlo Cuki
(1728.-†1798.)

Gleznotājs monumentālists, teātra dekorators. Gleznotāja Antonio Cuki dēls, Lorenco Cuki brālis. 1747., 1748. gadā strādājis Drēzdenē, no kurienes 1752. gadā devies uz Krakovu. Vēlāk strādājis kopā ar gleznotāju Frančesko Martini, ar kuru kopā 1758.-1762.g. Ziemas pilī Pēterburgā izpildījuši četru telpu plafonus un apgleznojuši Ziemas pils baznīcas kapelu. Cuki kopā ar Martini strādājuši arī Rundāles pilī 1766.-1767.g. Viņu darba rezultāts ir Zelta zāles plafons. Cuki pārstāv itāļu baroka monumentālo glezniecību ar venēciešu skolas iespaidiem.