Frančesko Bartolomeo Rastrelli
(1700. - † 1771.)
Dzimis 1700. gadā Parīzē.
1701. - viņa tēvs nopircis pāvesta grāfa titulu.
1715. - noslēgts kontrakts par darbu Pēterburgā.
1716. - Frančesko kopā ar tēvu tēlnieku Bartolomeo Karlo Rastrelli ieradies Pēterburgā. Dzīvojis carienes Marfas Matvejevnas pilī.
1717. - kopā ar tēvu izstrādājis Streļnas pils modeli.
1722., 1724., 1725. - strādājis kopā ar tēvu.
1721.-1727. - strādājis pie Kantemira pils celtniecības.
1728. - sākti Ivana Dolgorukova pils un Arsenāla projekti.
1730. - vadījis Annenhofas ziemas pils celtniecību Maskavā.
1731. - strādājis pie Annenhofas vasaras pils celtniecības Lefortovā.
1732. - būvē Manēžu Pēterburgā. Tas ir arī viņa laulību iespējamais gads.
1733.- 1736. - cēlis Ziemas pili Pēterburgā. Piedzimis Rastrelli dēls Žozefs Jakobs, kurš miris 1737.gadā. 1734. gadā dzimusi meita Elizabete Katrīna
1735. - uzsācis Rundāles pils projektēšanu. Dzimusi meita Eleonora, mirusi 1738.g.
1736.-1740. - Rundāles pils celtniecība.
1736. - iesniegts lūgums uzņemt valsts dienestā
1738.-1740. - Kurzemes hercoga Ernsta Johana rezidences Jelgavas pils celtniecība.
1738. - piešķirts oberarhitekta nosaukums.
1740. - atgriezies Pēterburgā.
1741. - Vasaras pils celtniecības Pēterburgā Vasaras dārzā
1744. - lūgums apstiprināt piešķirto nosaukumu. Miris tēvs Karlo Bartolomeo.
1745. - izstrādājis pārbūves projektu Pēterhofas pilij. Pārbūve uzsākta 1747., realizēta līdz 1752.gadam, bet pils iekšējā apdare pabeigta 1755.gadā.
1746. - veicis Ziemas pils divu spārnu piebūves.
1747. - izstrādāts projekts pilij Piemaskavā – Perovā.
1748. - piešķirta alga 2500 rubļu gadā. Smoļnija klostera projekts un pamatakmens ielikšana. Uzsākta Sv.Andreja baznīca Kijevā, būvēta līdz 1752. gadam. Uzsācis Ermitāža pārbūvi. Carskoje selo izbūvēta līdz 1753. Gadam
1749. - strādājis Maskavas Kremlī. Vadījis darbus Carskoje selo, Lielās pils celtniecību. Sākts Smoļnija klosteris. Sākta Voroncova pils celtniecība.
1750. - projekti pilij pie Srednaja Rogotka – būvēta līdz 1754.gadam. Sākts Smoļnija klostera modelis, pabeigts 1756. gadā. Štegelmana pils Moikas ielā projekts, sākta izbūve 1753. gadā. Operas nams Caricino
1751. - projekts Streļnas Lielās pils apdarei.
1752. - uzsācis Stroganova pils celtniecību, celta līdz 1754.gadam. Saņēmis uzdevumu projektēt Gostinnij Dvor. Izstrādāts variants jaunai Ziemas pilij. Būvēta koka pils Kijevā.
1752., 1754., 1761. - strādājis pie Ziemas pils jauno spārnu izbūves.
1753. - projekts Ziemas pilij. Projekts kupolam Novojerusalimas Augšamcelšanās klosterī. Iespējamais gads meitas precībām ar arhitektu Frančesko Bertoljati.
1754. - izstrādāts pēdējais variants Katrīnas pils pārbūvei Carskoje selo. Pils būve pabeigta 1756. gadā. Apstiprināts Ziemas pils projekta variants. Sākta pils celtniecība. Projekts pagaidu koka Ziemas pilij. Sākta Kataļnaja gorka Carskoje selo, kas būvēta līdz 1757. gadam. Kopumā darbi pabeigti 1760. gadā.
1755. - sākta koka Ziemas pils. Sastādīts pirmais “kopējais ēku apraksts Annas un pašreizējās ķeizarienes laikā”.
1756. - Iespējamais gads, kad P.Rotari gleznojis portretu. Ziemas pils dienvidu fasādes risinājuma projekts.
1757. - apstiprināts Gostinij dvor projekts, sākts 1758. gadā, darbs pārtraukts 1760.g. Izstrādāts pēdējais variants Ziemas pils Ņevas fasādei.
1758. - grāfa K.Sīversa vasarnīcas projekts.
1759. - izstrādāti Ziemas pils iekārtu projekti. Jaunā Ziemas pils zem jumta.
1760. - saslimis.
1761. - Ziemas pils iekšējās apdares projekti.
1762. – cars Pēteris III apbalvo Rastrelli ar sv. Annas ordeni un piešķir ģenerālmajora pakāpi. Iesniedzis Katrīnai II lūgumu atvaļinājumam “lai uzlabotu veselību”, aizbraucis uz Itāliju.
1763. - atgriežas Pēterburgā. Izdota pavēle par atbrīvošanu , apstiprināta pensija 1000 rubļu gadā.
1764. - Kurzemes galma būvju virsintendants. Sastādīts apraksts par ēkām, kuras cēlis no 1716.-1764. gadam.
1765. - aizbrauc uz Berlīni pie Frīdriha II.
1767. - feijerverka mets Rundāles pils parkā par godu Katrīnai II.
1767. - mirusi sieva.
1768. - ārstējies Itālijā no 24. februāra līdz 25. novembrim.
1770. - aizbrauc uz Pēterburgu, lūgums uzņemt par Mākslas akadēmijas locekli.
1771.g. 9. janvārī - kļuvis par Pēterburgas mākslas akadēmijas goda locekli.
1771. - miris no triekas. (Znotam arhitektam Bertoljati 29. aprīlī piešķirta sievas tēva pensija).
