ERNSTS JOHANS BĪRONS
(1690.-1772.)
Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas īpašnieka Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas dzim. fon der Rābas-Tīlenas ģimenē.
1638. gadā Bīrenu dzimta no Polijas karaļa Vladislava IV saņem muižniecības apliecinājumu, kuru Kurzemes bruņniecības solā tomēr neatzīst.
1704. gadā bijis tirgotāja māceklis Kēnigsbergā.
Ap 1707. gadu kā brīvklausītājs mācījies Kēnigsbergas universitātē.
Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā.
Ap 1723. gadu iecelts par hercogienes kambarjunkuru. Bijis muižas pārvaldnieks Vircavā.
1722. gadā saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu.
1723. gada 25. februārī - laulības hercogienes Annas pilī Jelgavā.
1724. gada 15. februārī piedzimst Ernsta Johana dēls Pēteris.
1725. gadā ķeizariene Katrīna I piešķir Bīronam Annas Joanovnas kambarunga amatu.
1727. gadā viņš kļūst par hercogienes galma virsmeistaru.
1727. gada 23. jūnijā piedzimst Ernsa Johana meita Hedviga Elizabete, bet nedaudz ilgāk kā pēc gada,
1728. gada 11. Oktobrī, - dēls Karls Ernsts.
1730. gada 23. martā grāfs Bīrons kļūst par ķeizarienes Annas Joanovnas virskambarungu. 9. maijā viņš saņem Sv. Aleksandra Ņevska ordeni, 10. maijā - Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu. Ernsts Johans ar ģimeni atrodas līdzās ķeizarienei Pēterburgā.
1730. gada 2. septembrī, kad Ernsts Johans iegūst valsts grāfa titulu no Sv. Romas impērijas ķeizara Kārļa VI, viņš beidzot tiek ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā. Bet 1730. gada 5. septembrī Bīrons kļūst arī par Krievijas impērijas grāfu.
1734. gadā Polijas karalis Augusts III slepeni piedāvā nākotnē Kurzemes troni Ernstam Johanam, piedāvājumu atkārto 1736. gadā.
1737. gada 4. maijā Dancigā mirst pēdējas Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands. 22. jūnijā Ernsts Johans Kurzemes muižnieku konferencē tiek ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Polijas seims apstiprina vēlēšanu rezultātus. 13. jūlijā karalis paraksta pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt Kurzemi no Pēterburgas. Arī Rundāles pils celtniecības darbi tiek koriģēti no Pēterburgas. 1734. gadā Bīrons nopērk arī Vartenbergas īpašumu Silēzijā.
1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) mirst ķeizariene Anna Joanovna, pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par Krievijas pavaldoni mazgadīgā Joana III laikā. Taču jau 9. novembra (v.st.) naktī pavaldoni arestē, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tiek sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.
No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atrodas trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā; no 1742. līdz 1762. gadam -Jaroslavļā.
1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Bīrons atgriezās Pēterburgā, bet 1762. gada 16. aprīlī parakstīja atteikšanos no troņa.
1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, kuru no 1759. gada pārvaldīja Saksijas princis Kārlis.
1763. gada 22. janvārī hercogs svinīgi ieradās Jelgavā. 23. aprīlī divvaldība beidzās - hercogs Kārlis atstāja Jelgavu. 22. jūnijā Kurzemes muižniecība zvērēja uzticību Ernstam Johanam
1764. gada 32 decembrī Polijas karalis Staņislava Augusts izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim.
1768. gada decembrī Ernsts Johans pārcieta infarktu, kam sekoja ilgstoša slimošana. Tā paša gada 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa par labu dēlam.
1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mirst Jelgavas pilī no infarkta.
1835. gadā dižais krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins rakstīja:
"Par Bīronu varētu arī paspriest. Viņam bija nelaime būt vācietim: viņam uzvēla visas Annas valdīšanas šausmas, kas bija tā laika garā un atbilda tautas tikumiem. Starp citu, viņam bija gudrs prāts un lieli talanti…"
