RUNDĀLES PILS STRŪKLAKA

Baroka laika dārzos ūdens klātbūtne ir bijusi vienmēr neatņemama sastāvdaļa. Tā kalpojusi kanālu, baseinu, dīķu vietā kā ansambļa ēku un augu atspīdumu virsma, bet galvenokārt kā apbrīnas objekts – strūklaka ar dažādu ūdens strūklu formu apvienojumu ar skulptūrām.

Arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli 1735./36.gadā izstrādātajā Rundāles pils ansambļa situācijas plānā pie pils dienvidu fasādes attēloti trīs baseini ar strūklakām. Centrālais baseins apaļš, bet malējie astoņstūru formā. Hercoga laikā baseini tika izbūvēti, bet strūklakas netika ierīkotas, kas, iespējams, bija saistīts ar sarežģītas ūdens apgādes sistēmas izbūvi, kāda būtu bijusi nepieciešama Zemgales līdzenumā.

Centrālais baseins saglabājās arī visu 19. un 20.gadsimtu, bez 18.gadsimtā tipiskām apmalēm, tas ticis padziļināts, un kupolveida dibens bija izlikts ar māla ķieģeļiem. Centrā atradās akmens krāvums, kur pēc nostāstiem grāfiene Šuvālova 20.gadsimta sākumā uzlikusi māla skulptūras.

Sānu baseinu izveide tika uzsākta 2006.gadā, centrālā baseina rekonstrukcija uzsākta 2007.gadā ar ERAF projekta līdzfinansējumu. Baseini atjaunoti atbilstoši arhitekta Rastrelli plānam, apmales izkaltas no Sāremā salas dolomīta, bet baseina plakanais dibens izlikts no divkrāsu slīpēta Itālijas granīta plāksnēm.

Strūklakas atklāšana notiks pils pamatakmens likšanas 272.gadadienā, 2008.gada 24.maijā. Kurzemes princim Ernstam Johanam Bīronam būs iespēja realizēt sava vecvecvecvectēva Kurzemes hercoga Ernsta Johana ieceri un atdzīvināt Rundāles pils strūklaku.